Pērn valsts autoceļu tīklā bojā gājuši 96 cilvēki, no tiem lielākais skaits – 29 cilvēki – gājuši bojā sadursmēs. Uzbraukšanās gājējiem gāja bojā 25 cilvēki, uzbraukšanās šķērslim – 13, uzbraukšanā velosipēdistam – 9, autotransporta apgāšanās rezultātā – 9, iegāžoties ūdenī – 3, viens cilvēks gāja bojā izkrītot no automašīnas, pa vienam bojāgājušajam bija uzbraukšanā mopēdam, uzbraukšanā veloskūterim un uzbraukšanā dzīvniekam.

Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn bojāgājušo skaits ir pieaudzis no 89 līdz 96, savukārt bojāgājušo mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku skaits palielinājies no 24 līdz 43.

“Diemžēl pirmajā pandēmijas gadā bojāgājušo skaits uz valsts autoceļiem ir palielinājies. Joprojām biežākais cēlonis nāvei uz ceļa ir sadursmes. Īpaši smagas ir frontālās sadursmes – pērn tādas bija 15 un tajās gāja bojā 18 cilvēki. Sadursmes pārsvarā notiek nepārdomāti vai pārgalvīgi veicot manevrus, īpaši bīstamas ir apdzīšanas. Lai maksimāli samazinātu sadursmju iespējamību, pasargājot autovadītājus arī no nepareizu lēmumu sekām, visi valsts galveno autoceļu posmi ar intensīvu satiksmi būtu jāpārveido par četru joslu ceļiem ar divām joslām katrā virzienā,” 25. februārī notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomē norādīja VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

“Rīgas apvedceļš, Tallinas šoseja Pierīgā un vēl vairāki citi valsts galveno autoceļu posmi ir sen izsmēluši savu caurlaides spēju, satiksmes intensitāte tajos ir lielāka, nekā tā, kurai šie ceļi ir paredzēti. Tāpēc būtu diezgan steidzami jālemj par to, no kādiem finanšu avotiem mēs varam sākt šo posmu pārbūvi,” tā Lange. “Pirmais valsts autoceļš, kur šī pārslogotības problēma tiks risināta, būs Bauskas šoseja Pierīgā, šim mērķim izbūvējot Ķekavas apvedceļu. Mēs ļoti ceram, ka jau šovasar varēsim noslēgt līgumu ar privāto partneri par šī projekta realizāciju,” viņš uzsver.

Statistika arī liecina, ka smagie ceļu satiksmes negadījumi ar uzbraukšanu gājējiem visbiežāk notika diennakts tumšajā laikā, savukārt uzbraukšana velosipēdistiem, motoskūteristiem – diennakts gaišajā laikā.

“Lielākā daļa smago ceļu satiksmes negadījumu ar gājējiem notiek apmēram 250 metru rādiusā ap autobusu pieturām, kā arī degvielas uzpildes staciju (DUS) tuvumā. Tas vedina domāt par to, vai nevajadzētu aizliegt tirgot alkoholu DUS, kā tas ir Lietuvā. LVC arī atbalsta Valsts policijas iniciatīvu par soda palielināšanu par horizontālā marķējuma neievērošanu,” pauda Lange. “Lai arī ne visi smagie CSNg notiek dēļ infrastruktūras trūkumiem, statistika viennozīmīgi apliecina nepieciešamību ieguldīt ceļu infrastruktūrā, padarot to drošāku. Atdalītās brauktuves posmos ar intensīvāko satiksmi un infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem var mazināt bojāgājušo skaitu, uz to mums visiem ir jātiecas,” tā Lange. 

Statistikas dati liecina, ka smagie CSNg ar uzbraukšanu gājējiem notikuši pārsvarā diennakts tumšajā laikā. Gājējiem nav bijuši atstarojošie elementi un tie pārvietojušies pa braucamo daļu nevis ceļa nomali. Divos gadījumos CSNg brīdī gājējs ir gulējis uz ceļa un tam uzbraukusi automašīna.

Pērn 26 sadursmēs bojā gāja 29 cilvēki. No šīm sadursmēm 15 bija frontālas un tajās bojā gāja 18 cilvēki. Vienā no automašīnu sadursmēs bojā gāja velosipēdists, kas tajā brīdi brauca blakus, bet vienā – mopēdists, kurš iebrauca pretī braucošajā automašīnā, veicot neatļautu apgriešanās manevru un neievērojot no aizmugures braucošo smago transportlīdzekli.

Tāpat ir bijis CSNg, kurā dzēris pasažieris izkrita no automašīnas un gājis bojā, vēl vienā gadījumā ceļa būvdarbu zonā motociklists centās izvairīties no sadursmes ar stāvošo darba transportlīdzekli, rezultātā bojā gāja motocikla pasažieris.