Lietuvas ceļu administrācija: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācijas speciālisti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai. Tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, ikgadējā ceļinieku konferencē pauda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis. Patlaban Lietuvas Ceļu administrācija piesaista konsultantus alternatīvo finansēšanas modeļu izvērtēšanai.

Lietuvas ceļu tīkls daudz mazākā mērā tiek finansēts no ES fondu līdzekļiem, un tam ir pieejams ievērojami lielāki līdzekļi no valsts budžeta. Nākamgad Lietuvas ceļiem no ES būs pieejami 86 milj. eiro, bet 2019. gadā – 29 milj. eiro. Kopumā Lietuvas ceļiem šogad pieejami 590 milj. eiro, no kuriem ES līdzekļi ir 91 milj. eiro. Lielāko daļu ceļu budžeta veido ieņēmumi no akcīzes nodokļa – 377 milj. eiro., 71 milj. eiro ir iepirkumos ietaupītie līdzekļi, 37 milj. eiro – ienākumi no nodevas par ceļu lietošanu, jeb eirovinjetes, vēl 12 milj. – no kravas auto nodevas.

Galvenā Lietuvas Ceļu administrācijas prioritāte ir VIA Baltica posmu pārbūve par automaģistrāli. Astoņu projektu izsoles sāksies šogad 2.ceturksnī. Projekts sācies 2015. gadā un to plānots realizēt līdz 2022. gadam, un kopējās izmaksas sasniegs 950 miljonus eiro. Galvenie ieguvumi būs palielināta drošība un samazināts negadījumu skaits, īsāks braukšanas laiks, ērti braukšanas apstākļi, samazinātas transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas, kā arī samazinātas ceļa uzturēšanas un remontu izmaksas.