Nākamais uz pārbūvi gaida Rīgas apvedceļš

Mārtiņš Lazdovskis, VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs

Šī gada oktobra piektdiena, trīspadsmitais, bija laimīgs datums lielai daļai Latvijas ceļinieku – tika atvērts satiksmei pēdējo gadu vērienīgākais valsts ceļu attīstības projekts – Ķekavas apvedceļš. Par šo projektu jau ir diezgan daudz stāstīts, pārsvarā saistībā ar publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli, kas tika pielietots, lai būtu iespējams realizēt šo būvniecības ieceri. Taču ir vēl viens būtisks aspekts, kāpēc Ķekavas apvedceļa būvniecība bija tiks svarīga – satiksmes drošība. Latvijā ir nepieciešams samazināt smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu, uz mūsu ceļiem iet bojā nepiedodami daudz cilvēku. Tas ir ne tikai empātijas un morāles jautājums, lai cik ciniski tas neizklausītos, bet tas ir arī valsts ekonomikas jautājums.

Ekonomisti spēj visu pārvērst ciparos, viņi ir aprēķinājuši arī cilvēka dzīvības cenu un konstatējuši, ka viens bojāgājušais Latvijas ekonomikai izmaksā pat līdz 600 000 eiro. Lielākā daļa smago CSNg notiek Pierīgā, jo tur ir vislielākā satiksmes intensitāte, valsts noslogotākie ceļi. Līdz ar to Pierīgas ceļi ir arī potenciāli paši bīstamākie.

Viens no tādiem posmiem, kur līdz šim notika daudz negadījumi arī ar smagām sekām, tagad ir pārveidots. Ķekavas apvedceļš ir izbūvēts atbilstoši visām satiksmes drošības prasībām: tur ir četras braukšanas joslas, atdalītas brauktuves un visi šķērsojumi ir divos līmeņos. Sadursmju iespēja uz apvedceļa ir samazināta līdz minimumam, jo tieši sadursmes ir biežākais smago CSNg veids Latvijā. Vienīgais veids, kā kardināli samazināt sadursmju skaitu uz valsts galvenajiem autoceļiem Pierīgā, ir uzlabot ceļu infrastruktūru un izbūvēt atdalītās brauktuves. To paredz arī pirms neilga laika izstrādātā Valsts galveno ceļu attīstības stratēģija 2040. Patlaban viens no noslogotākajiem valsts autoceļiem ir Rīgas apvedceļš. Tas sen ir izsmēlis to kapacitāti, kādai savulaik ir būvēts, automašīnu skaits, kas pārvietojās abās apvedceļa pusēs, ir daudz lielāks pat par pirms vairākiem gadu desmitiem plānoto un arvien turpina pieaugt. Rīgas apvedceļš ir ne tikai viens no noslogotākajiem, bet arī viens no nedrošākajiem autoceļiem valstī, uz to norāda negadījumu statistika. Tāpēc nedrīkstam vilcināties ar tā pārbūvi par ātrgaitas šoseju ar četrām joslām un atdalītām brauktuvēm, atbilstoši augstākajiem drošības standartiem.

Rīgas apvedceļa pārbūve ir arī atslēga tam, lai autobraucēji, kuru galamērķis nav Rīga, nebrauktu cauri galvaspilsētai. Patlaban Rīgas apvedceļa pārslodze un bīstamība liek izvēlēties maršrutus cauri Rīgai, bet pēc apvedceļa pārbūves situācija mainīsies. VSIA Latvijas Valsts ceļi speciālisti kopā ar projektētājiem patlaban strādā pie Rīgas apvedceļa pārbūves sākotnējās projektēšanas un ietekmes uz vidi novērtējuma, kas būs gatavs 2024. gadā. Secīgi tiks veikta būvprojekta izstrāde un pārbūvi būs iespējams uzsākt 2026. gadā.

Infrastruktūras nozīme satiksmes drošībā

Infrastruktūra ir viena no būtiskākajām komponentēm ceļā uz satiksmes drošību, jo var gan novērst CSNg, gan mazināt to sekas.

Tā norāda Drošas braukšanas skolas (DBS) valdes loceklis Edmunds Ozolnieks. Viņš atzīmē, ka nav iespējams samazināt ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu, ja netiek uzlabota arī ceļu infrastruktūra. Kā piemēru E. Ozolnieks min Vision Zero vīziju, kas paredz nulle bojāgājušo uz autoceļiem. Bez, piemēram, ar fiziskiem šķēršļiem atdalītām brauktuvēm uz lielas intensitātes ceļiem šādu vīziju realizēt nebūtu iespējams. Protams, tas iet roku rokā arī ar pašu autovadītāju apzinīgumu un noteikumu ievērošanu.

Cik lielu lomu satiksmes drošībā spēlē ceļa infrastruktūra?
Infrastruktūra ir viena no svarīgākajām komponentēm satiksmes drošībā. Ir svarīgi turpināt uzlabot ceļa infrastruktūru, lai braukšana kļūtu drošāka un tiktu samazināti, piemēram, frontālās sadursmes riski. Pasaules veselības organizācijas (VHO) dati rāda, ka 82% CSNg vainojams cilvēciskais faktors, infrastruktūra var samazināt šo kļūdu izraisītās sekas.

Kā satiksmes intensitāte korelē ar satiksmes drošību un negadījumu skaitu?
Te ir jārunā par divām galējībām: gan par lielu, gan mazu intensitāti. Abas ir kā iedegta sarkanā lampiņa attiecībā uz drošu braukšanu. Piemēram, daļa autovadītāju, iebraucot Rīgā, izvēlas savus transportlīdzekļus atstāt tirdzniecības centru stāvvietās, un tas nav saistīts ar “zaļo domāšanu”, bet gan ar to, ka viņiem galvaspilsētas satiksme ir par “smagu”. Uz ceļiem ārpus apdzīvotām vietām ir jāņem vērā tas, jo lielāka satiksmes intensitāte, jo smagākas sekas ir pat vismazākajai kļūdai. Tai pat laikā arī autoceļi, kur
ir zema satiksmes intensitāte – lauku ceļi, ir potenciāli bīstami. Nereti autovadītāji kļūst izklaidīgi un viņu uzmanība tiek iemidzināta. Tāpēc ideālā variantā satiksmes intensitātei būtu jābūt izlīdzinātai visa ceļa garumā, neradot lielu spiedienu uz kādu vienu ceļa posmu.

Kā uz ceļiem, kur atļautais ātrums ir lielāks nekā 90 km/h, panākt, ka braukt ir droši?

Primāri, lai varētu palielināt maksimālo braukšanas ātrumu, ceļam ir jābūt ar divām vai vairāk joslām katrā virzienā, lai autovadītājiem ir iespēja citus braucējus apsteigt nevis apdzīt. Kā zināms, veicot apdzīšanas manevru, ir jāiebrauc pretējā braukšanas joslā, kas potenciāli var izraisīt frontālo sadursmi. Līdz šim atdalītas brauktuves valsts ceļu tīklā ir, piemēram uz Vidzemes šosejas (A2) un arī uz Liepājas šosejas (A9). Runājot par jauno Ķekavas apvedceļa jauno trasi, kas ir daļa no Bauskas šosejas (A7), kā pozitīvu aspektu gribas uzsvērt dzīvnieku žogus, kas arī ir viens no faktoriem, kas ļauj palielināt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu. Sadursmes ar dzīvniekiem ir neprognozējamas, un nav vienotas “receptes”, kā šādā situācijā reaģēt. Tāpat arī betona un metāla atdalošās barjeras, samazina transportlīdzekļu iespēju iekļūt pretējā braukšanas joslā un izraisīt sadursmi. Kopumā izdarīts ir daudz. Protams, ir jāņem vērā arīuzstādītās ceļazīmes un šobrīd atļautais ātrums ir 120 km/h, tāpēc nevajadzētu braukt lēnāk nekā 100 km/h, tāpat arī nevajadzētu ļoti pārsniegt atļauto ātrumu. Noteikti ir jāievēro visi ceļa apstākļi. Ziemā, kad ir slidenāks, vajag izvēlēties nevis maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, bet gan drošu braukšanas ātrumu, atbilstoši savām spējām, automašīnas tehniskajam aprīkojumam un riepu stāvoklim.

Kas vēl būtu jāņem vērā autovadītājiem, braucot pa jauno Ķekavas apvedceļa trasi?
Katrs braukšanas ātrumu izvēlas pēc savām spējām un iemaņām, bet noteikti vajag ņemt vērā arī citu vadītāju darbības uz ceļa. Mans aicinājums būtu autovadītājiem, kas brauks pa šo ceļu vai jebkuram autovadītājiem, kreisā malējā josla ir domāta vai nu apsteigšanai, vai operatīvajam transportam. Nevajag visu laiku sēdēt kreisajā joslā, labo atstājot brīvu. Mums ir šāds ieradums, tādējādi aizpildot nepareizo ceļa pusi. Izmantosim to pareizi, kā tas noteikts Ceļu satiksmes noteikumos. Visas trases garumā ir izbūvēti gana daudz pagriezieni, apļi un pārvadi. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi ceļazīmēm, kas posmā ir uzstādītas daudz un dažādas. Tās jau laicīgi dod informāciju par to, ka būs, piemēram, nobrauktuve, lai laicīgi varētu samazināt ātrumu, un, nobraucot uz nobrauktuvi, nebūs strauji jābremzē vai jāveic citi manevri.

Ieteikumi autovadītājiem, kā sagatavoties ziemas sezonai.

Pirmkārt, nevajag gaidīt, kad patiesi aiz loga iestāsies ziema un uzsnigs pirmais sniegs, bet gan laicīgi ir jānomaina vasaras riepas pret ziemas riepām. Svarīgi ir ieplānot šo datumu, lai pēc tam nav jāstāv garās rindās uz riepu maiņu. Šādos mainīgos laikapstākļos, kad ārā ir pieci līdz setiņi grādi, vasaras riepas vairs nepilda savu funkciju un neviedo saķeri ar ceļu. Tāpat ir jāpārbauda lukturi, kur un kā tie rāda, jo diennakts tumšā daļa ir krietni garāka nekā gaišā. Ja kādu laiku nav mainītas logu slotiņas, tad būtu jānomaina arī tās, jo logs ir tas, pa kuru iegūstam informāciju, kas tad notiek uz ceļa. Un, protams, ir īstais laiks pāriet uz ziemas logu šķidrumu, lai kādu rītu negaidītu nepatīkams pārsteigums. Tās ir tās lietas, kas būtu jāņem vērā. Brauciet droši!