Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas īstenots pēc projektēt – būvēt – finansēt – uzturēt modeļa (angl. Design, Build, Finance and Maintain Model (DBFM)). Tas nozīmē, ka Privātais partneris nodrošināja gan Ķekavas apvedceļa projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un turpmāk arī nodrošinās ceļa uzturēšanu 20 gadu periodā.

“Design&build ir būvniecības projekta organizācijas metode, kurā par projektētāja un būvnieka pakalpojumiem pasūtītājs jeb projekta īpašnieks slēdz vienu līgumu ar vienu uzņēmēju vai vienu uzņēmēju grupu. Inženieri, kas iesaistīti šajā procesā, var daudz labāk izprast un atjaunināt tehnoloģijas un materiālus. Šīs zināšanas tiek ieguldītas ne tikai konkrētajā projektā, bet arī ir pienesums nozarei,” design&build metodes izmantošanas ieguvumus uzsver Atis Zariņš, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors.

Viens no design&build ieguvumiem ir reālāka iespēja ieviest jauninājumus un progresīvus risinājumus. Design&build motivē un vieno projekta komandu jau no procesa sākuma, ļaujot identificēt un efektīvi risināt izmaksu, grafika un tehnoloģiju jautājumus. Tas, savukārt, palīdz novērst iespējamos konfliktus starp projektētāju un būvnieku, un samazina pasūtītāja risku projektēšanas kļūdu dēļ, kas ierastā procesa gadījumā jau pēc projektēšanas pabeigšanas ir dārgas un grūti novēršamas.

Atis Zariņš, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors

Patlaban ceļu būvdarbu projektēšana un būvniecība lielākoties tiek iepirkta atsevišķi. Proti, no sākuma projektētāji, kas ir uzvarējuši iepirkumā, izstrādā pārbūves vai jaunbūves projektu, tad atbilstoši projektam, tiek iepirkti būvdarbi. Lai arī šis ir izplatītākais veids, kā tiek organizēti ceļu būvdarbu iepirkumi, tam ir arī savi trūkumi. Būvdarbu stadijā būvnieki mēdz konstatēt projekta neatbilstības vai nepilnības, tam var sekot strīdi vai nepieciešamība veikt izmaiņas projektā. Labi zināms būvnieku teiciens: “ko projektētājs uzprojektēja, to mēs izbūvējām”.

Projektē un būvē princips palīdz izvairīties no šāda veida starpgadījumiem, jo atbildību gan par projektēšanu, gan par būvniecību uzņemas viens izpildītājs. Projektē un būvē modelis paredz, ka pasūtītājs izsludina vienu iepirkumu par konkrētu objektu, kurā izsola tiesības gan izstrādāt projektu, gan veikt būvdarbus. Projektētājs un būvnieks rezultātā strādā komandā, un lielos projektos, kas paredz ievērojamu būvdarbu apjomu, tas ir īpaši svarīgi, lai nekavētos termiņu un projekts nesadārdzinātos.

“Šāds iepirkums LVC pieredzē bija pirmo reizi. Tas bija gana liels izaicinājums, jo bez apjomīgās atlases prasību izvērtēšanas tika iegūta pieredze sarunu vešanā pirms otrās daļas piedāvājumu sagatavošanas. Process bija interesants un izaicinošs arī ar to, ka bija jālīdzsvaro pretendentu vēlmes un intereses ar mūsu kā pasūtītāja vēlmēm. Bija jāuzlabo gan sākotnējie tehniskie, gan juridiskie risinājumi, vienlaicīgi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iesaistītajiem. Šo pieredzi un gūtās atziņas noteikti varēsim izmantot nākamajos līdzīgos iepirkumos,” stāsta LVC Iepirkumu daļas vadītājs Uldis Gēliņš. Runājot par design&build un kā tas ietekmē iepirkumu procesu, viņš uzsver: “Pirmo reizi saskarāmies, ka iepirkuma procesā tika iesniegti sākotnējie projekta risinājumi, lai tos operatīvi izvērtētu piesaistījām apjomīgu skaitu LVC ekspertu. ”

Šāda pieeja deva iespēju realizēt design&build galveno priekšrocību, kas ir inovatīvi risinājumi, ko citādi pasūtītājs varbūt nemaz neiedomātos pielietot, jo tieši būvnieks vislabāk zina, kā ērtāk, labāk veikt darbus, lai ilgtermiņā tas būtu izdevīgi viņam kā privātajam partnerim un pasūtītājam kā sabiedrības pārstāvim. Ļoti labi varēja vērot projektētāju un būvnieku savstarpējo simbiozi, lai tiktu pie vislabākajiem risinājumiem.

Uldis Gēliņš, VSIA Latvijas Valsts ceļi Iepirkumu daļas vadītājs

“No projekta, kas realizēts pēc DBFM principa, gan pasūtītājam, gan sabiedrībai ir vairāki ieguvumi. Proti, valsts vai pašvaldība nodod savas rūpes par noteikta ceļa posmu privātam uzņēmējam, kura uzdevums ir to izprojektēt, uzbūvēt, nofinansēt, uzturēt to labā stāvoklī visu līguma darbības laiku un projekta noslēgumā arī nodot to apkaļ valstij vai pašvaldībai tikpat labā stāvoklī. Privātais uzņēmējs ir ieinteresēts projektu realizēt ātri un kvalitatīvi, lai iespējami ātri un pilnā apmērā saņemtu maksājumus no publiskā partnera. Uzņēmējam ilgu laiku jāuztur attiecīgais ceļa posms, tas rosina meklēt efektīvus un inovatīvus risinājumus, kā arī papildu piedomāt pie kvalitātes. Savukārt valstij vai pašvaldībai saistība veikt maksājumus rodas tikai tad, kad ceļš ir uzbūvēts un attiecīgi kopts,” uz sabiedrības ieguvumiem norāda AS
Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis.

“Ikvienam būvniecības projektam ir savi riski, kuri jāapzinās un iespēju robežās jāparedz. DBFM modelis nozīmē pavisam citu risku sadali starp projekta dalībniekiem. Pateicoties risku sadalei starp privāto un publisko partneri, un tam, ka visi lielākie riski ir privātā partnera pusē, Ķekavas apvedceļš ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kas nerada ietekmi uz valsts budžeta bilanci un parādu – to apliecina Statistikas biroja (Eurostat) atzinums,” stāsta LVC Attīstības instrumentu daļas vadītāja Liesma Grīnberga.