Tāpat kā pērn arī šogad visvairāk darbu būs uz reģionālajiem autoceļiem. To nosaka pieejamā finansējuma struktūra: lielākā daļa finansējuma arī šogad nāk no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas nozīmē, ka ieguldījumi jāveic līdz gada beigām. Tas savukārt nozīmē, ka nevaram īstenot pārbūves projektus, jo tie prasa pusotru gadu ilgu projektēšanu un divus gadus ilgu būvniecību. Tāpēc pārsvarā tiks atjaunots segums, ko var veikt ar vienkāršotu būvprojektu.

2020. gada būvniecības sezonas galvenā iezīmē bija papildu finansējums, ko valdība piešķīra ieguldījumiem valsts autoceļos. Tas tika darīts, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku. Ja citas nozares Covid-19 ie­tekmēja negatīvi, tad ceļiem šī krīze bija un ir iespēja. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija ļoti īsie termiņi, kuru laikā bija jāveic iepirkumu proce­dūras un jāuzsāk būvdarbi, jo būvdarbu sezona Latvijā ilgst aptuveni sešus mēnešus, bet papildu 75 miljonu eiro finansējumu pērn saņē­mām tikai aprīļa beigās.

Laikā, kad ekonomikā ir vērojama lejupslīde, ir pareizi investēt autoceļu būvdarbos, jo tā tiek veicināta arī taut­saimniecības attīstība ko­pumā. Pienesums no šiem ieguldījumiem bija arī citām nozarēm: piegādātājiem, ra­žotājiem, ēdinātājiem, viesu namiem un citiem, gan nodokļu veidā, gan ar multiplikatora efektu. Turklāt pērn ceļu būves nozarē cenas bija zemākas nekā iepriekšējos gados. Vidēji cenu samazinā­jums bija 28%. Lai gan šogad cenu samazinājums vairs nav tik izteikti jūtams, tendence saglabājas, un jau tagad ir skaidrs, ka daži papildu objekti uz ekonomijas rēķina varētu tikt realizēti.

Pa­teicoties pērn piešķirtajam papildu finansējumam, mēs varējām ieguldīt ceļu posmos, kas līdz šim nebija iekļauti plānos. Piemēram, pateicoties pavasarī piešķirtajiem līdzekļiem, tika sakārtots Vi­dzemes šosejas (A2) tālākais posms Bērzkroga virzienā uz Smilteni un vēl tālāk. Bez šīs naudas tas vēl ilgi gaidītu savu kārtu. Arī šogad seguma atjaunošana plānota vairāk nekā 830 kilometriem reģionālo autoceļu posmos. 18. martā valdība pieņēma lēmumu piešķirt 55 miljonus eiro, turpinot mazināt Covid-19 sekas, kā arī lai uzsāktu reģionālo un vietējo ceļu tīkla sakārtošanu Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Tomēr, lemjot par šī gada valsts budžetu, parlaments nolēma samazināt bāzes finansējumu valsts autoceļu tīklam, kompensējot to ar 100 miljonu eiro piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šie 155 miljoni eiro ir jāiegulda līdz gada beigām. Darbi šajā sezonā noritēs uz aptuveni 1100 kilometriem valsts autoceļu, kas ir līdzvērtīgi pagājušā gada veikumam. Autovadītājiem daudzviet būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Pirmais objekts, kurā šogad ir uzsākušies būvdarbi, ir reģionālais ceļš Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Tukuma apļa līdz apdzīvotai vietai Sāti (4,66.–17,63 km).

Pērn saspringtie termiņi lika pieņemt arī sa­režģītus lēmumus. Mēs uz­ņēmāmies risku, neliedzot būvniekiem veikt virsmas apstrādi atsevišķos ceļu pos­mos arī rudenī. Šobrīd re­dzam, ka risks nav attaisnojies, taču arī būvnie­ki uzņēmās atbildību, tāpēc, tiklīdz iestāsies atbilstoši laikapstākļi, garantijas ietvaros defekti tiks novērsti. Posmos, kur ir veikta virsmas apstrāde, pirmā ziema parā­da, vai tā ir izdevusies vai nav. Tehnoloģija nosaka, ka virs­mas ir jāieklāj pie noteiktas temperatūras un paiet zināms laiks, kamēr emulsija un šķembas pilnvērtīgi saķeras. Šī metode nav dārga, taču ļauj paildzināt ceļa kalpošanas laiku. Izvērtējot 2020. gada sezonas pieredzi, arī no savas puses mēs mainīsim prasības virsmas apstrādes kvalitātes testiem un specifikācijas, kā arī vairs neplānosim šo darbu veikšanu rudenī.