No vairāk nekā 300 miljonu eiro lielajiem ieguldījumiem valsts autoceļos pagājušajā gadā pienesums Latvijas ekonomikai, ņemot vērā saistītās nozares, ir vairāk nekā 800 miljoni eiro

Tas secināts pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) iniciatīvas sagatavotajā domnīcas Certus pārskatā* par investīciju ietekmi uz valsts ekonomiku. Investīcijas ceļu infrastruktūrā ir svarīgs ekonomiskās politikas elements. Sakārtots ceļu tīkls nozīmē samazinātas kopējās brauciena izmaksas, kas ir ieguvums ne tikai privātpersonām un uzņēmumiem, kas tieši izmanto ceļus, bet arī visai sabiedrībai kopumā, kas izmanto produktus, kurus ražo uzņēmumi, un nodarbina cilvēkus, kuri izmanto ceļus. Savukārt efektīva un ilgtspējīga autoceļu būvniecības nozare ļauj samazināt būvdarbu izmaksas un rada iespēju veikt lielākus uzlabojumus, norāda Certus pētnieks, pārskata autors Dr. Sergejs Gubins.

Atgriežas nodokļu veidā

“Apmēram 30% no valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti ceļu būvniecībai, atgriežas nodokļu veidā. Pagājušā gada investīcijas ceļu būvniecībā dod brauciena laika ietaupījumu 2,1 milj. eiro apmērā par katru 1 km/h vidējā ātruma palielinājumu, transportlīdzekļa nolietojuma izmaksu samazinājumu 59 milj. eiro, kā arī CO2 emisiju samazinājumu 0,5 milj. eiro apmērā,” skaidro S. Gubins. Viņš arī piebilst, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) samazināšanās ietaupa ievērojamus līdzekļus, jo statistiski viens nenoticis negadījums rada sociālo labumu 0,5 milj. eiro apmērā. Investīcijām ceļu infrastruktūrā ir liels multiplikatora efekts uz visu ekonomiku. Pagājušajā gadā ceļu remontos ieguldītajiem 303 milj. eiro ir ietekme uz IKP aptuveni 818 milj. eiro apmērā, ņemot vērā saistītās nozares un to izdevumus. “Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā Covid-19 krīzes laikā ir pamatoti. Pirmkārt, pēc ierobežojumu atcelšanas braukšanas pieprasījums atgriežas iepriekšējā līmenī. Otrkārt, neseni aprēķini norāda uz valsts ieguldījumu būtisko pozitīvo ietekmi uz ekonomiku paaugstinātas nenoteiktības laikā. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēš, ka papildu valsts investīcijas 1% apmērā no IKP divu gadu laikā pēc ieguldījumu veikšanas var veicināt nodarbinātības pieaugumu par 1,2%, privāto ieguldījumu pieaugumu par 10% un IKP pieaugumu par 2,7%. Turklāt vēl viena ieguldījumu ceļu infrastruktūrā salīdzinošā priekšrocība ir to plašā ģeogrāfiskā izplatība visā valstī,” uzsver S. Gubins.

Ieguldījumus ceļu infrastruktūras uzlabošanā raksturo to plašais ģeogrāfiskais pārklājums visā valstī. Aptuveni trešdaļa no visiem 2020. gada līdzekļiem ir ieguldīta valsts autoceļos Pierīgas reģionā, 13 % – Zemgalē, 14 % – Kurzemē, 19 % – Vidzemē un 17 % – Latgalē. Labāks ceļu stāvoklis reģionos nozīmē arī lielāku konkurētspēju un labāku pakalpojumu pieejamību. Brauciena izmaksu samazināšana var mainīt reģionu likteni. Covid-19 pandēmija radījusi daudz neskaidrību Latvijas tautsaimniecībā kopumā, tai skaitā transporta nozarē. Ir būtiski investēt ilgtspējīgos projektos, kas uzlabo valsts konkurētspēju un būs par pamatu straujākai ekonomikas atveseļošanai tad, kad krīze būs garām. Ja vēl pavasarī ceļu būves nozare pauda bažas par to, ka ir iespējama uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana, tad gada otrajā pusē situācija jau bija cita – uzņēmumi piesaistīja papildu darbiniekus, lai realizētu valsts pasūtījumus. Līdz ar to sociālajam budžetam ir mazāks slogs, jo cilvēki var nopelnīt sev iztiku.

Jānis Lange, VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs

Tieša un netieša ietekme

Investīcijas autoceļu infrastruktūrā rada vairākus ietekmes veidus. Proti, ietekme var būt tūlītēja, rezultatīva un ilgtermiņa, teikts apskatā. Pēdējo piecu gadu laikā kapitālieguldījumos ceļu infrastruktūrā investēti 854 milj. eiro un atjaunoti vai pārbūvēti gandrīz 40% visu galveno autoceļu, bet saremontēti tikai 9% vietējās kategorijas autoceļu.

Ieguldījumi valsts infrastruktūrā, tostarp autoceļos, ir vērtīgi jebkuros laikos. Tomēr svarīgāks par pašu ieguldīšanas faktu ir investīciju kvalitātes aspekts – jāiegulda saprātīgi. Krīzes laiku loģika ir, ka valsts var aizstāt privātā sektora investīciju trūkumu, īstenojot infrastruktūras projektus, un tādējādi caur būvniecības sektoru stimulēt ekonomiku. Arī Latvijā Covid-19 krīzē tikuši piešķirti papildus līdzekļi, t.sk., ceļu būvei. Vērtējot 2020. gadu kopumā redzam, ka vīrusa krīzē būvniecība ne pavisam nav starp smagāk cietušajām nozarēm (+2,7% būvniecībā, kamēr IKP sarucis par 3,5%). Savukārt, salīdzinot 2020. gada 4. ceturkšņa datus ar situāciju pirms gada, redzam, ka ceļu un dzelzceļu būvniecībā produkcijas apjoms kāpis pat par 17%. Nozarē jau ieplūduši papildus līdzekļi un tuvākajā laikā apsolīti vēl – gan 2021. gada budžeta, gan Atveseļošanas un noturības mehānisma kontekstā. Šobrīd jādomā par to, kā šos līdzekļus visefektīvāk ieguldīt, lai tuvākajos gados nozarē neveidotos pārkaršanas riski.

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā

Pārskata autors norāda, ka kopējām investīcijām ir tieša ietekme uz ceļu būvniecības nozari un tajā nodarbinātajiem. Pēdējos gados valsts autoceļu budžets atbilst aptuveni 50% nozares apgrozījuma. Ja pieņemam šādu proporciju attiecībā uz uzņēmumu un darbinieku samaksāto nodokli, tad vidēji nozares uzņēmumi maksā 24 milj. eiro gadā (jeb gandrīz 9% no LVC līgumiem) VSAO un IIN nodokļu veidā. Turklāt no katra līguma uzņēmumi maksā PVN 21% apmērā, vidēji gadā tie ir 58 milj. eiro. Tādējādi valsts un pašvaldību budžeti katru gadu nodokļu veidā atgūst aptuveni 30% no piešķirtajiem līdzekļiem.

Ceļu infrastruktūras uzlabojumi tiešā veidā ietekmē arī autoceļu lietotājus, bet netieši – visu sabiedrību un vidi kopumā. Autoceļu lietotāju ieguvumi saistīti ar pārvietošanās laika ietaupījumiem un transportlīdzekļa nolietojuma izmaksu samazināšanos. Savukārt sabiedrības un vides ieguvumi – ar satiksmes negadījumu skaita un CO2 emisiju līmeņa samazināšanos.

Runājot par plašāku ekonomisko ietekmi, daudziem uzņēmumiem transporta izmaksas ir svarīga darbības sastāvdaļa. Ceļu infrastruktūras telpiskā ietekme var būt nozīmīga. Uzņēmumi mēģina atrast kompromisu starp pievilcīgu atrašanās vietu un transporta izmaksām. Brauciena izmaksu samazināšana var mainīt reģionu likteni.

Lielajās makroekonomikas debatēs starp ekonomikas sildītājiem un naudas taupītājiem es noteikti esmu sildītāju pusē. Jo īpaši attiecībā uz Latviju, kurā valsts parāds ir mazs, bet novēršamie trūkumi infrastruktūrā – lieli. Skaidrs, ka ceļu būvniecība dod pienesumu IKP caur algām, materiālu iepirkumiem, nodokļiem utt. Nav šaubu, ka tai ir pozitīva ietekme uz citām nozarēm. Ceļu stāvoklis joprojām ir aktualitāte. Laikus veikti ceļu remonti izmaksā lētāk nekā nokavēti.

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists

*ar visu pārskatu var iepazīties LVC mājaslapā